Sakarā ar to, ka buss uz rēzekni nāca sprāgdams, dabūju nolūkoties aizejošam ludzas busam pakaļā un tagad akal sēžu uz Romas trepīti un man ir klade, Romas nav. Gribu palais kuģīti pa upi, bet māku izlocīt tikai kleinu ļoteni. Vaŗbūt kādz var soli pa solim aprakstīt? Nutur paņem lapu, pārloka turtaturta... Man noteikti sanāks, davāj.

Šon vedu uz ludzu aliču zariņus, ziedošus un smaržīgus, untās lapas izpod pīnijām vaikāviņas, tādas zvaigžņformīgas, no rītiem viņām katrā pa rasaslāsei vidā, pakts. Ta satinu visu imkas intervijā un pusdzīvas, bettomēr, davedu galā. "Kādi patīkami ziediņi", konstatēja sarkans rēzeknes onkuls, aizmanis ludzas busā kāpjot.