Esmu zvērs, novedu bosa ellīgo plānu (tiešām ellīgu un ar zibenstermiņiem) līdz pilnīgai uzvarai, pa vakariem nesdama paikas un šmorēdama omei viskādus rīnamos, izstaigājusi nedēļas vidu, kā beigās izrādās, ar 38toņiem grādiem un drausmīgām iesnām, bet šovs gājis on ar visu to, lai arī stipŗi nēsāja un vilka uz ģībli un ar šobrīdi sākot, pareizāk, rīt a pirmo vilcienu sākot, dodos pelnītā atpūtā ar četrām paciņām meža neaizmirstuļu un zilu naktskreklu. Neatceros vairs kā izskatās mājas unkad estur pēdējo reizi biju, ganjau nesen, bet viss tādā drudžainā miglā, ieskrien, paķer, pārguli, viss netīrs, bet vairs nav spēka tīrībai, to visu pēctam, mazliet jāsaplūst aŗ mežu un kaut vienu dienu nevilkties kaukur ar kulstīgiem paikas maisiem. Kurtās vecenes var ŗīt arī, būtu jau tās, pardon, labāk tas velns parāvis