Jā, starpcitu, vakar ar ģimensārsti izpīpējām,kas man lēkā, pareizāk, man ienāca prātā pašai palūrēt kartīnā, kur visi rezultāti tā secīgi, nuja, un tur, melns uz balta, viens štrunts na bukvu kā, vienreiz augšā vienreiz lejā, un tad atkal augšā un tad atkal lejā. Nuta es viņai prasu, tātad, kas tad tas un bakstu ar pirkstu, šīmantā,aij, tas kaukas ar nieru darbību. Essaku -jaukiņi un ko mēs ar šito tagad darīsim, viņtāda, nuneko,iekaisuma nav, drudža un temperatūras- nav, neko laikam nedarīsim, essaku, vēlreiz,- jaukiņi. Viņa man tāda, nav cieši gudra, bet pa latu un var dabūt slimībslapas,kad ienāk prātā. Galnais joks jau iekš tā,ka kādus pāris gadus apakaļ, man ar kaukas ar nierēm tā pamatīgāk sametās un sonogrāfs man uzstādīja diagnozi, hronisks pielonefrīts, bet ko ar to darīt tālāk, ta tur visi bezpoņatkās, ģimensārste jo sevišķi, viņa, kā jau minēju, turas pie uzskata, ja nav drudža un temperatūras, ta nekas tur nav, ta nu kaukā ar laiku saradu ar šito, nu,kaukādā strēķī sametas tā pasūdīgāk, ta aizdieb pie ārsta analīzēties, parādās kaukāds minimāls iekaisums (drudža un temperatūras- NĀV), betnu tur nekas nekad nav jādara, jo tāds niecīgs, iesākumā es vicināju to sonogrāfiju ar diagnozi un teicu- bet kā tad ar šito? Betnu, arto- neko. Jo? Nav drudža un temperatūras. Ta es šito atmetu, nu, to analizēšanos, jo tolka jau nekāda nekad,ko ta man dod tas, ka akal uzzināšu, ka maziņs iekaisums, bet ar to nekas nav jādara, ta piekopu praktiku, pavārgsti,pavārgsti un ta pats kaukā pāriet, vasarās, piemēram,pavisam,tikai peldēt nedrīkst, ja nopeldies, ta pizdjec, ta ilgāk jāvārgst un zvana ausīs un spiediens lēkā. Ta es, itkā, sapratu tā,ka jāgaida, kad kādreiz būs drudzis un temperatūra, vaiarī būs izmaiņas tais nierēs, nutur, viņas varot gan sarukt, gan sākt klejot, visādus jokus var, bet kamēr tā visa nav, ta tu šitāds vari mierīgi staigāt bez kādām profilaktikām. Nutatagad beidzot, viņu darbības kaukāds rādījums lēkā, un artotatko, akal neko? Esjau gan nezinu,vai var klausīt tiem internetiem, bet tur gan stāv rakstīts, ka no traucētām nierfunkcijām taisni metas šitie visi tramīgie miegi un kas tik viss vēl ne. Ta nu nezinu,meklēt man pēc nefrologa beidzot,( jo,nupatās tā periodiskā pavārgšana iegūlusi tādā nepatīkamākā gultnē, ar nelabumiem un visādām tādām citādām hreņām,iepriekš bij maigāk, saki godīgi, es izklausos pēc hipohondriķes, ja?), gaidīt to drudzi un temperatūru, vai atmest visam šitam ar roku un cerēt,ka izjogosies vietās tas kreatikautkāds, vai kā viņu tur.
Bet nekas, pēc visiem tiem ezotēriķiem,šitais gals sametoties pie aizturēta aizvainojuma pret vīriešiem. Tad nu, ziniet, tie 3, pret,ko man,pēc pagaidu aplēsēm, ir/bijis kas aizturēts, es jums visu piedodu,BÕRN IN HELLLLL!!!!

Un,protams, jo tuvāk nāk remonts, jo biežāk tie paši ļaudis, kas pusgadu, dūrītes nepacietībā sitot, katru mīļu brīdi nākuši virsū un sīkuši,- kad mums remonts? nu, kad mums remonts? būs mums remonts? mums steidzami vaig remonts, būs mums?, lūk, tie paši tagad nāk virsū ar visdažādām pretenzijām, nejau tā, pavisam virsū, bet tā, pa maliņu, nostājās tā sāņu redzei sasniedzami un dzirdei sadzirdami un uzsāk tādus traģiskus monologus, nu, vai dialogus, pēc situācijas, ir kādas dzirdīgas ausis (izņemot manējās, es, vispār, tupa lūru monitorā un reaģēju tikai, ja nosauc vārdā, trīsreiz) vai nav. Piemēram, nostājas pie printera un do vaļā- "Nē, nu es taču zinu, kā ir ar remontiem, viņi ievelkas, tās nebūs divas nedēļas, tie būs divi mēneši, kad mēs remontējām dzīvokli... un padomā, visi tie putekļi,nē, nu mēs nevarēsim tā strādāt, bet, ko lai dara, atvaļinājumā es tagad, piemēram, negribu, tu gribi? Nu, vaine, tas nebūs fiziski iespējams, šādā veidā strādāt?! Bet ko lai dara?" Vaiarī, nostājas pie rakstāmgalda, no kā viss jāizvāc, plāta rokas nevarībā un-, ķirķirķirķir ķir- "Bet tie taču visi ir svarīgi papīri, kā mēs viņus pēc tam atradīsim? Un, ja šo telefonu tagad atvienos, es ļoti šaubos, ka viņu varēs atkal pievienot, jo tas ir ļoti svarīgs telefons un mēs viņu ar ļoti lielām grūtībām pieslēdzām. Un /taģisks izklupiens/- Visas šīs mapes, kur lai tās lieku es?! Man viņas ir vajadzīgas ikdienā!" Nu, un tādā garā. Dažs, savukārt, nāk pavisam virsū natūrā, ar krāsu jautājumiem, piemēram, pielec tev priekšā bez labdien, bez sveiki, tu vispār tur varbūt svarīgus jautājumus patlaban skaipā risini, un do vaļā savu muldamo - "Mēs,lūk,mājā, kad remontējām,mēs izvēlējāmies tādu dāņu balto krāsu, zini, viņa nav gluži balta /gaisīgi žesti/, bet ar tādu siltu, tākā pelēku, tākā kādu /vēl gaisīgāki, tādi gandrīz jau pat taustīgi (žesti)/- piesitienu. Vai tu krāsas katrai telpai jau esi izvēlējusies?" (es, vispār, esmu izvēlējusies tādu krāsu, ka no rīta aizbrauks uz bodi,paņems vislielāko bunduli kaukāda pasilta bēša un to arī bliezīs pa visām telpām vienu un lai atpisās ar savu dāņu balto un pelēko piesitienu turklāt.
Bet, ir gaužam labas ziņas, visiem ir atrastas vietas,kur remontlaikā pieslēgties un strādāt, tikai, vot, man nav, nu, nav,saproti, nav kur, fizično! Un tas viss nozīmē to, ka varu oficiāli nenākt, tik uz svarīgākajiem brīžiem pieskriet, reiz divās dienās, vai trijās, ja viss labi sagulsies, tā vēlīgi papliķēt pa kādu trepi, kam krāsotājs galā, sak, "Krāso,krāso" (Sargā, sargā sirsniņu). Pagaidām izklausās kļova, tu mī. Bet to atvaļinājuma papīru es tāpatām iesmērēšu, uz nedēļu vismaz, nu, vai divām,nevar saprast, vaidzētu jau tam maijam kaut ko arī sataupīt, vienai vai divām, pasakiet?