< Apakaļās | 27. Februāris 2012 | Uz priekšu vēl>

Gentle Rain

27. Februāris 2012 (17:25)

Tas ir tas. Tas ir šis.

Nemācēju atrast lielā tirgu burkānpaviljonu, visus atradu, desas visriņķī  un cūku ausis un sieru arī vairāk par septiņpadsmit,dārzeņa neviena, pa visiem galiem gāju iekšā un atkal ārā, viscaur kaukādi nevienam nevajadzīgi mandarīni un apelsīni un tās cūku ausis un desas un sieri, gribēju jau zvanīt uz viensviens astoņiastoņi, bet tad apmetu loku ap kažokiem un zeķbiksēm un atradu kautkā pati, pašā dziļākā dziļumā izrādās, nikna gan kā vells, cik var riņķot, bettad kā ar roku atņēma, jo tur, atur, tur visam citam, kas vaidzīgs, līdzam atradu mazus, mazus kabacīšus,saprotiet, k-a-b-a-č-u-s, un  tas, ziniet,  ir solis pretim vasarai, tas nekas,ka vasarās mēs viņus sviežam pār sētai, jo ledskapī olas sasalušas un nav vairs kur vīļāt.

Nulūk, un ta man bija viskāds dārzeņu šopings un maltās gaļas šopings, un tad es pārkūņojos pār pa sliedēm pie tramvajpieturas ar visiem saviem neskaitāmiem maisiņiem un samačkātajām dzērvenēm, aizlīdu pa tām trepītēm ,kas uz kanālu ved,domāju uzpīpēt na stupeņkah, tur tāds fatāls skats vienmēr, tās kaijas pār pa pelēku debesi mudžeklī, vecenes un lamas no apakšas, tāda laba atstatus vērojami pīpējama ainava, vārdsakot. Nuja lieku tos maisus, na stupeņkah, velku šķiltavas meklēju cigaretus, un ta man saprotams, paspruka kartupeļi pa pakāpieniem, no sākuma viens tā bikli, pēc tam kādi trīs un ar svaru, unpievērsa apkārtējo uzmanību, un es, saprotams,  teicu - Oi! un centos visu saturēt, pa tantīšu modei, unta divi tādi defektīvie pāraudži, ap kādi divpadsmit, trīspadsmit metās smiet un viskādīgi bukņīties un tā mēdīgi :"Oi, kartoška ubežala, hihihihi!" un tik bukņī viens otram, un essaku, joe reaļno sajutos pēc kukažas, vienu izsmējīgu puisīti vēl var, betē, divi, divi, tā jau ir komanda, un es saku tam smējīgākajam, tādā viszemākā balsī kādā vien spēju,- ubežala,ubežala, nesatrakojies tikai te tagad pa daudz. Betkaukā norima viņiem šitas, un tramvajs jau arī nāca, nedeva uzpīpēt.
Nuja, unta atnāku mājā, visu citu sametu pa galdu, un man tie kabacīši, ja, solis pretim vasarai, tos atsevišķi, pašā viducī un rādio ārtā, pēkšņi- čiks, un šitā (skat, augstāk) dziesma. Un virjovočki svjazani, saproti

< Apakaļās | 27. Februāris 2012 | Uz priekšu vēl>