OOOOOboj, kāds ķēriens, visas rokas trīc, ikreiz, kad zem galda pie plauktiem noliecos, kur dārgā paciņa noglabāta. Tātad,plānauduma žakešblūze tāda visa patīkami tumši zila, mazām baltām pumpiņām (jūnov,tākā nou doubt dontspīk dziesmā solistei kleite), bišku iepolsterēta plecos, viduklī prižimalkins, un no tā prižimalkina pakaļpusē aiziet drapērijs (traki parocīgi tiem, kam nav vidukļa, ta izstās, ka ir), unē, viss tik pareizi sēž un krīt, ka es nezinu vairāk kā līdz vakaram tagad izdzīvot

Bosiem vispār viegli- tikai jānožestikulē tā plaši un jāpaziņo- es domāju, ka jāpafilmē tur kauko (tas vienu dienu pirms pasākuma), ta tu, brīnumainā kārtā, sagani vienu, kas ar mieru brīvdienā un pēdīgā brīdī atskriet un safilmēt, ta safilmē, ta samontē, ta kaukāds sūds tur, saprotams, sanāk, ta tu tur bišku tākā pakoriģē, šoto jāgriež, šoto jāspiesprauž klāt, bet, tāpat sūds, grozi kā gribi, ta tu to /pāreja/ "materiālu" atrādi tam bosam un zini, ka slikti, bet, nekā cita jau nav, kas ir, tas jārāda, neko, esot tīri okej,  tikai - "Ko mēs ar to gribējām pateikt?" (jēēēsss, indīīīd, KOE?)
Tā viņš man.
Dahuju es zinu, man teica, pafilmēt, es sadabūju pafilmēt, ko mēs ar to pateikt gribējām, es tiešām nezinu, jo es, ļično, neko negribēju tumšā angārā pateikt un pafilmēt brīvdienā un necerēju uz labu rezultātu un vispār nezinu ko izsakāmu, lai es izdomāju šitam sūdam/ "materiālam".
Visu dienu tinu uz riņķi šo "materiālu"/kāpināti/, tupa lūru virsū, jāsacer ierunājamais teksts un jālaiž, kur laižams. Nav nekā, tukšs, saproti, nav (galvā). Un dusmīga tā, ka apraudāties -aiz varētu. Tākā Raini mīlot, ziniet!

Un, tātad, man ir sekojošas veltes:
1) kūku lāpstiņa (glītiem grebumiem, brūnlakotu spalu/kātu? kāto tādām sauc?)
2) uzkodu uzduramais (ar bambuskātu), simpotnijs, var uzdurt
3) maziņš taisni vai zābakstulmā bāžams spics nazīts, vissimpotnākais nazīts,kādu esmu redzējusi
4) cigāru kārba ar ainavu(visko var salikt iekšā, õõboj)
5) balta piena kanniņa, zilu osiņu, ziliem ziediem izrakstīta, pašā augšā tā arī izvīts- 0.5 L (arī visko var saliet)
6) somas- divi gab (nekāda sakara ar antikvariātiem/specpasūtījums), viena brūna, otra- melna un lakota (tā melnā laikam bišku maucīga sanākusi, bet nekas, toties liela, arī visko var salikt)
7) TUMŠI ZILA STIKLA BUMBA (MĪĪLZĪGA, ooooboj)
tad mājupceļā man gadījās kaunpilns atgadījums, kad divreiz gribēju iesēsties klēpī blakussēdētājām, jo netiku augšā ar visām savām pekelēm, bet tas jau viss piedodams, šitik daudz satraukumu vienai žagatai vienā dienā pa daudz