< Apakaļās | 18. Februāris 2012 | Uz priekšu vēl>

18. Februāris 2012 (11:41)

OOOboj, cik jauki izgulējos, atslēgusi telefonus, kā zinādama, jo visi lielie gudrinieki visko izdomā piektdienas pulksten septiņos vakarā un tas viss viņiem vajadzīgs uz pirmdienas astoņiem (rītā), fjokliņ, tu tak vari izgādāt, jā, kātad, tas, ka fjokliņa ar transportu sakarībā, tas nozīmē, ka viņa cauru diennakti pārvietojas ar kompi padusē un atvērtiem kursēšanas grafikiem un zibenstempā var atbildēt, cikos kas pienāk un kas kur notiek, un braukšanas talonu arī momentā izdrukā no sevis laukā, čik,  nuja, te es aizplūdu sašutumā, bet fakts- faktom,  viņi man solīja zvanīt šodienas rītā, kātadjā, deviņos jau, skatos, zvanījuši, (bet es biju nesasniedzama) a tad man taisni Taurupe rādijās un mēs piemeklējām tērpus estrādes ballei, man tika rozā caurspīdīga augša ar vecmodīgu apkakli un brošu, kurai es piemeklēju arī tādas pašas, tikai samtīgas un rozā bikses, tīri iekšīgi pie sevis domādama,kādas šausmas, pēc kā es šitāda izskatīšos, bet kopskatu, paldiesdievam, neredzēju, kas var būt baismāks par kauko kuplu un rozā, nu, vienīgais tas, ka vasara, tas jau visas šausmas notušē. Betlūkkas vēl ar to atslēgto telefonu nokavēts, miesīga, ilgi neredzēta tēva zvans,kurš šodien iebrauc no ārvalstīm un ir apsolīts, ka tiks gādīgi sagaidīts, bet es īsti neatceros, no kurienes (vai nu Minhene, vai nu Minstere, vai nu vēl kaukas uz M) un man kaukā kauns zvanīt uz izziņām, vienīgais, ko es par viņu tagad zinu,ir vārds un uzvārds, un trubu viņš vairāk neceļ, attiecīgi,paliek variants, iet uz to vienu reisu vienos un, ja tur nav, ta gaidīt to reisu četros, un pa vidam meklēt kantori, kur pieņem balsis, bet es tāpatām nepaspēšu sakrāsoties un samazgāties centram uz vieniem. Nulabi,karoče,esmu šorīt līksma, bet vakar nostījos filmu par puisīti un papiņu un dvīņu torņiem, tāpēc pazudušu tēvu faktors man šorīt ļoti jūtīgs, un tiešām vietām aizkustinājos ar skopu asaru no labās acs (tas par to filmu), nu labi, pat vairākkārt, sevišķi man, saprotams, patika opis, betē, popsas arī tur, atzīsim, bija stipri daudz, tākā ieteikt šito nevar tomēr, betē,šistas, jā, šistas tur bija ļoti jauks. Labi, ta man jāiet meklēt tas tēs un viņš ved stikla bumbu manai kolekcijai, obojobojoboj

< Apakaļās | 18. Februāris 2012 | Uz priekšu vēl>