Oij, tagad man rādiõ favorītos: Radio Art, tāds patīkams un atturīgs un salīdzinājumā ar bossanovas rādio nemitīgi neraustās, da i kāda mums te bosanova, reitūzēs un divās zeķēs, ja tā paskatās, vaine, tīrais izsmiekls. Nulūk, vakar no rīta tā pasakaini kafijojot un pīpuļojot un vīrakojot un pa brīdim palasot par Lēvenšelda gredzenu, pēkšņi trūkstos, klausos (tas rādio fonā,ja), akvai, kas par daiļu gabalu, skreju meklēt rakstīkli, papīri, viss pa rokai, pierakstu un nu tik metīšos atrast un visiem parādīt. Kātadjā, rādioārtā rakstīts tā, ka tas,kas tagat skan, tātad: Manos Hadjidakis- I Mikri Rallou.

Nu, kas var būt vienkāršāk, vaine, čik un  atrodu, nēnu,ir jau skaisti, bet ņe to, tur dzied, demit, a tas gabals bija ar šito meldiņu, viss tāds instrumentāls, ar vijoli un tādiem koķetiem pārpakalnu brienamiem iečīgājumiem un smukām pārejām un šķelmīgām pauzēm ,nu,vārdsakot, tieši manā mīļākajā krāsā un izmērā.Domāju, nē, šitā tas nebūs. Izrakņāju visu amazoni, izklausu tam Hadjidakim visu diskogrāfiju sausu, kur nu dod, kur nu nedod tos ekzampļus,tie jau arī skopi. NAV. Visur dzied, un dzied to gabalu daudzi un dažādi, Maskuri, protams arī, betnu nav, nav īsti, pat vienīgais instrumentālais pliks un garlaicīgs. Demit!

Nuneko,  metos torentos un nokačāju viņam visu diskogrāfiju no 64tā līdz 2000tam gadam, pilna pape līdz malām, visu dienu klausu un pārtinu un klausu, smukos gabalus atlasu, bet īstā nav. Izmisums. Un tā līdz vakaram, šitādā spītīgi slimīgā apņēmībā, visu notirpušu. Visu gūgli izrakņāju, bezpoņas,kas tas par sapņainu kvartetu, orķestri vai ko to dziesmu šitā smuki apstrādājuši. Takšto, visi gari, sūtiet to gabalu atkal pie manis(jo kā mēs zinām, smuka mūzika, jaukas grāmatas un cilvēki paši iekrīt tieši rokās kā notēmējuši). Betdemit, man deva, - un es nemācēju atrast!!!

Tam gabalam JĀBŪT manā arhīvā!