Es domāju, ka mūsu attiecībās ir iestājusies rutīna, es jums nopietni, a jūs man- anekdotu

Bet, vispār, ja tā apcerīgi šorīt, kamēr nagulaka žūst, tad principā ir tā, ka mēs tak nākam viens otram virsū, nutā, viens dzimums otram. Viens nāk vienam virsū, saka, salabo krānu un atskrūvē man burku, otrs, savukārt, do man ēst un izšuj inicāļus uz zeķes. Untad beigās visi apvainojušies un ierobežoti un- kas, mumste aizpagājušais gadsimts? un mums taču feminisms un (kā tas otrais būtu?) un ta beigās visi kliedz, -vaitu atpisīsies vienreiz no manis ar to burku/ krānu/ plauktu/ izšuvumu utp. Ā, un vēl ja tie trešie, tie vispār ahujevšie un saka, aizskrien tu, tev jaunākas kājas, bet tas laikam šite neiederas.