Vakar bij jauka laupījuma mājās gādāšanas procedūra, ka tas neizrādījās nemaz tik viegli, nu viens maiss jau itkā kuļturnijs, bet tas pleds otrā milzīgā maisā, kur puse vēl no viņa laukā karājas, nu, un vēl bantes, ar ko pārdevēja viņu plakanu nosēja, nēnu, nekā smaga, vane, bet tā apgrūtinoši, nu un rokas jau arī dreb nepacietībā to visu atpogāt un izklāt un pašai pa to pabradāt, izgulties. vārdsakot, visu notestēt kā nākas, ja. a tā čakene līdz tramvajam nebeidzama un visi lupī, laigan es visu laiku centos izskatīties pēc tādas, kas nupat no kaukurienes līdz miskastei izskrējusi, betē, tādā taisnā čakenē, ar garām braucošiem transportiem, ja, tu tur sevi vien vari apmānīt, tanu, vienā brīdī, kad biju uzbūrusi galvā visu to sarakstiņu, ko es noteikti šādā paskatā varētu satikt vai kas smīkņādams ūsās varētu pabraukt garām, ta es sāku lavīties šķērsielās, nu, galvenais jau līdz stacijai tikt, turjau būs miers un visi lupatnieki, bet nu glūnēja uz mani, vēl domāju, ka saulenes riktīgi būtu noderējušas. ļoti līdzīgi kā naidželu stiept, bet tas jau grabēja, vikings jau atcerās:) Tik naidželu gribējās krūmos pamest, abet šitas viss jau vērtīgs tāds. Bet tā, škiet, ka praņeslo, vienīgi pie kaimiņmājas satiku papī draugu olafu, kas tepatām blakām dzīvo, apskrienu es, laimīga, ap stūri, ja, tūlīt, tātad, māja un varēs izklāties beidzot pēc sirds patikas un neviens nelupīs, ko ta šitā sapirkusies, kurta stiep,skatos iet viens, tūlīt spiedīs kodu, aptur pirksus pie pogām un lūr, esdomāju, nukasakal, ko jālūr, ta skatos, token, tas tak olafs, šistāds, õ, čau, kas tev tur, essaku, õõ, tas tu, esdomāju, kas ir, ko lūr. A man šopigs bija! Ašistāds- ā, es akal domāju, akal tā sētniece nāk ar savām slotām, essaku, kādām tādām slotām, man tur kažokādas. Nuvārdsakot tā, bet vaidzēj redzēt, kā es to visu kratīju laukā, laimīga un testēju visādos veidos un ļoti apmierināti par rezultātiem, sēcu gandrīzām. Tagad man dzīvē pietrūkst tikai sēēsmito gadu stāvlampas, ar izdzēšamo / iedzēšamo striķīti, atturīgu abažūru un atturīgu kāju, galvenais, ka striķītis, kur rast tādu, kas to pateiks, neviens.

Nezinu vai tirdzniecībā sagāzusies kautkāda pirātiski indīgā partija vai kas, bet man no manām mīļotām cīgām tākā bišku elpas sāk aptrūkt, vispār, ja tā pastās, viņas arī kaukā tā neparasti ogli met, unē, vislaiku tāda pārpīpēta sajūta, lajgan pīpē tikpat, cik parasts, vajarī tā atvaļinājumpīpēšana liek sevi ar aizturi manīt, tajau tais laukos, eitunomedī kaut divas vienādas markas paciņas, kas garākas par tiem parastajiem strupuļiem, ko nevar vairs saturēt, jo pierasts pie garajām, ta jāpīpē tas, kas pielasīts no dažādām