Pulksten sešos rītā lr1 palaiš himnu, atlikušo atvaļnājumu jāceļas tieši tikos, jo pie horizonta jau cilinājas melna ēna. Vakar uznāca baiss negaiss, elektŗība te dzisa, te degās, gulēju zem deķīša ar cepumiem cirks, rokām krustā, un vaimanāju, raidlugas trīsvīr laivā pavadījumā. O, limuzīns kā štiks!

Skatīties uz opi daudzstāvenes istabiņā ar tepiķi pie sienas irtaspats kā kādu meža pavēlnieku būrī ietūcītu. Sākumā nemaz i neatpazina tādām blāvām acīm, paspēju sabīties, nesaprata, kas bučo. Ināra nebij teikusi, ka braukšu, šissaka:" Ā, tā tu. Tapē es domāju, ko ināra saka, lai uzvelku bikses un nestaigāju pantalonēs"