Nu, vispār, tuzini, bišku laikam jāpieraujas tai dzīvesveidā, viss jau, protams, skaisti, sadzer dāvanā vestos osterraihu balzamus, ierodies mājā viss tāds pavisam līgans un līksms un ar viskādām smukām mantiņām apdāvināts, teiksim godīgi, īsti to mājupceļu neatceries, ja, esi, protams, visus logus vaļā atrāvis, meties pie cibas kauko tur klimperēt, laigan īsti pa taustiņiem nemazām ar trāpīt nevari, ja, un taka izdzirdi pie logiem tieši, ja, pirmais stāvs, ja, kaukādu švaļu razborkas, tu nevis meties vērt tos logus ciet, bet iestarpini kaukādus skaļus aizaizkaru mātes komentārus viņu tādas pat mātes vārdu dialogā, visu, protams, vārds vārdā pie sevis komentāros atreferējot, jo tas tak ir ārkārtīgi jautri un īstām dāmām tā piedien, nu, a ja viņi būtu bijuši uz iekšā kāpšanu noskaņoti, nu, pasaki, viss līdz kājai vaļā, vaik tev to uz vecumu vēl.
nene, vasara, tas, protams, viss ir ļoti jauki, betē, zin, tākā tādā muklājā, ar abām kājām iekšā, no vienas pārtejas un otru pārteju, no otrās pārtejas un trešo pārteju un beigās skaties,dzīve sastāv vienīgi no nākamrītu sliktām jušanām un ciešanām, mokot tos darbus, kas nebūtu jāmoka, ja tu izkāptu no tās žļurgas visas laukā. Piesaku oficiālu antraktu šitam, ciet, prom, aizņemts, nav mājā.