< Apakaļās | 22. Decembris 2010 | Uz priekšu vēl>

Degpunkts

22. Decembris 2010 (08:03)

Vakar, pēc kādas piektās "Broadwalk empire" (Tiešām- ach!) sērijas, ap kādiem diviem, tātat, pie kafeinīcas "Kuģītis" izcēlās dzirdams vērienīgs čikfaits, tika klopēts pa durvi ar negantiem brēcieniem, kurus pat man kauns tagat, rīta agrumā, atkārtot,  bērna mutes izkliegts "mamačka-mamačka", kas tam visam piešķīra tādu krietnu traģisma noti, vāļāts pa sniegu arī tika, tā pēc skaņām noprotams, un tie brēcieni, zin, pie tās cacku  ieņemšanas tak noteikti kaijas blakus stāvējušas, kur var šitādu bungādas plosīgu skaņu, ibio, no sevis izdabūt, vārdsakot, ilgi turējos nepašķīrusi aizkaru, nujūnov, tik zemu, šitik tomēr vēl nosacīti jaunos gados, krist kā blaumaņielas kukažas, nuka, jālūr pa logu nepārtraukti, ne savās ta darīšanās, vai pa durvju šķirbu, bet, takā gadījums neordinārs un troksnis tiešām liels, un man pat pašai interesanti palicis, rēzeknes joku veikala pārdevēju citējot, ka to aizkaru pašķīru un tā arī paliku, visu sprandu trijos līkumos izliekusi, viss pa smuko, - cackas šubās, špiļkās, kaukāds sīcis vēl pa vidu, nevar saprast, vai sīcis vispār, vai maza izmēra cacka, nu, un neko, vicina rokas, divas- pa zemi, citas stāv riņķī, brēc nebalsī, pašas ik pa brīžam iekrīt līdzi, un pēkšņi, nāk apsargs, viens gabals, skatos tāda, domāju, oiij- nabags, tevi tak noteikti bēŗniņi mājās gaida, nu neej tu tur, atminos tik, cik viņš nolemti sakārtoja krāgu līdz ienira šitaj ķērcienu epicentrā, ta nezinu, kā tur beidzās, vai dzīvs maz no viņu ķetnām iznāca, bet pēc tam mentu buss piebrauca, ta jau es biju aizšķīrusies un būru acu priekšā vidējo aritmētisko šitāda ta škandāla cēloni, kas noteikti ir kāds metru garš, uz galda iemidzis, nevainīgs  vīriņš. Tā viņš tur droši vien arī palika guļam eņģeļmiegā, kafe kuģītis, nevienā buduārā līdz galam neievilkts un bez kādām tādām nojausmām par šitādām ap savu personu tītām, negantām peripetijām, pat nemanījs, ka visas tikko dancinātās madāmas jau iekaltas kandalās un izsūtītas pa atļurbenēm.

Aij, daiļās dāmas, daiļās dāmas..., kā teiktu Minhauzens , no iekškabatas izvilktās rozes galanti dalīdams, tai filmā, kas man vislabāki no visām patīk.

< Apakaļās | 22. Decembris 2010 | Uz priekšu vēl>