Ja vēlreiz par kamedī baltu, ta tur princips tāds, tur, tātat, žūrija, un pa visu krieviju atlasīti juanuļi, kas tad nu kāpj uz skatuves, sākumā ar saviem skečiem uz divām minūtēm viskādi izrādās, nu, bet žūrijai priekšā red batani un, tiklīdz, atskan slikts joks, batans tiek pušīts un skatuve paceļas slīpumā, ja trīs slikti joki, skatuve saslīpojas pavisam un sliktais jokotājs šļūk zemē un izkrīt no atlases. Tas, no sākuma, a vēlāk, ta tie, kas nenošļukuši un tikuši finālos, pusfinālos lemti improvizācijas mokām, nutur, smieklīgi jākomentē laika ziņas, jāvelk no spaiņa dažādi priekšmeti un smieklīgi tie jāapraksta, jāpabeidz vadītāja iesākti teikumi, tā, lai smieklīgi un, ja nav, tātat, akal no tās skatuves nost. Vārdsakot, apbrīnojami, ka dažiem tiešām sanāk,šitādā ta atmosfairā, kad publika saka būū, a žūrijā kritiskie "klasiķi", kas vai nu mieg ciet, vaj nu taisa riebumpilnas fizjanōmijas. BET. Es pa to žūriju, tur iesēdināti tipa krutākie krievzemes humoristi, internu un našas rašas un kātikvēl radītāji, lecīgi, ziniet, bez gala, humora kroņi, tātat. Nostījos to kamedī batlu līdz beigām un taisni interesanti palika par to žūriju, lielajiem joku specjālistiem, kuriem taisni viegli šķietās uz sitiena izvilktu šķīvi tā, lai smieklīgi, aprakstīt, vot, ko viņi paši tā labi no sevis izjokojuši, labi, našu rašu, ta apmēram, tur skaidrs,načaļņika katrā sērijā un tas pediņš rūpnīcā, ā, vēl tie divi doģiki, kas beibes koļī, jāpaskata, ko tad nu tāādu tā žūrija tais slavenajos internos, piemēŗam, tādu sataisījusi, ka nu to piemin kā pašu pašāko sasniegumu krievzemes jumōrā, nutur, lai jaunuļiem, kas zem viņu žēlastības un kritikas tupeles palikti, būtu uz ko tiekties un pazemībā baranciņā saliekties.

Sūds, sūds, sūds. Reaļno. Samocīts jociņu- spociņu murgs slimnīcā, tik nu nervozs, ka ik pa sekudei tev ģīmī iemet pa sasteigtam hihim,ko tu pat lāga apdomāt nepaspēj, kā tiek palaists jau apšaubāmais nākamais nez, priekškam, 4tob ņerazslabļaļisj, vai, bet tik nu samocīti, tik nu centušies, ka knapi sērijas pusē jau novērsos. Nekā jauna šai pasaulē, akal, viens nīgrs, nelīdzsvarots ārstelis, piekam- neglīts, kas dirsina slimnīcas galveno ārsti, seksīgu tumšmati. Blā, blā blā. Paciente ar lieliem pupiem, interni blenž lielām acīm, muahāhā, mēs jau mežniecībā pa šito izsmējāmies. Vārdsakot, tikvien bija no tās žūrijas gudriem ģīmjiem.

Un tagad pajautājiet, kurš mani tādu lampiņās satinušos smaidīgs tāds vēroja lāstpilnajā dekorēšanas procesā un paprasīja vai esmu pamanījse, ka lampiņas iet sirsniņas formā?