< Apakaļās | 9. Septembris 2010 | Uz priekšu vēl>

Defying Gravity

9. Septembris 2010 (11:32)

Skatos, vot, tagad seriālu, par kosmonautiem, neko tāds vispār, kamēr samierinies ar to, ka visi traki tādi, drebošām rokām un halucināciju mocīti (sevišķi apkalpes dakters) kosmosā palaisti, ta paliek taisni interesanti akal. Nutur, slepenā istabiņa, kur marss paveras un dzied un tiem, kam slikta sirdsapziņa ta nu pa visu kugji ik pa brīžam rēgojas viskādi pagājības grēku liecinieki, pārmetošām acīm tādām. Ta vēl tur tāda interesanta līnija kā drebelīgas, žūpīgas  kosmosdāmas peripetijs ar šito ņuņņaku, kurš ar visu savu persõnu rada aizdomas par to, ka vajtik nebūs no Latvijas nācis, šite taisni šāda tipa jancīšgatiņu dahuja, betē kopumā, davoļno intersanti, jāgan.

9. Septembris 2010 (17:55)

akad jūs te nupat visi bijāt galīgi slimi, jums kaukas arī bija, nutur, iesnas kautvai, vai jūs vienkārši jutāties slimi tā kopumā un jums bija glāžainas acis? Nē, man nav pagjiras.

< Apakaļās | 9. Septembris 2010 | Uz priekšu vēl>