Kautkāda baismīga sajūta, tapt izrautai no draudziņu siltajām smieklu skavām, stindzīgu pienākumu pirkstu apčamdītaj tādai, pavisam vienaj šajā drēgnajā pasaulē izmestaj. Neesmu dzirdējusi smieklu kādas trīs stundas jau kā, jūs to atrodiet par normālu esam, pasakiet?

Vienās likstās, ziniet, avansi slinki nāk, kaut kur iesprūduši tumšās banku trubās, interneti visi nobrukuši, tikai ciba nezkāpēc palikusi, bet arī tāda, teiksim tā, nepilnīga, bez bildītēm, cigaretes negaršīgas un ūdens arī nav, jo sisītis apslimis un nav kas vendenus uzceļ, bet es esmu vārga, jo dzērāja un knapi graši kabatā, betē domās es pilnām mutēm ēdu kotletes un soļankas slāvu restaurantā taisni no pannas un piekožu klāt torti cielaviņa, kas taisni netīši zem galda līdzi paņēmusies un oficjants ar sarkanu jostu ap vidu nāk man klāt un saka, pardon, madam, pie mums līdzpaņemto nevar, bet es saku, tancujut vsje un triecu galdā monētas

Stāvu, tātat, bezgalīgā bankomātrindā, mīņājos, lādos savā nodabā, nutur, tavas traki sarežģītas vecenes, kanu akurāt pusstundu jābakstās un savas izdrukas jāpēta, palēnām pienāk arī mana kārta bakstīties, betē, savu izdruku, tātat, paturiet sev, bakstu, tātat, a šis man pretim pa visu ekrānu, nutur,komsī-komsā, sorŗī, muterīt, šitaj automātā skaidras naudas vaiŗāk nava. Unteman acis, tātat, uz jums, pilsoņi nekrietnie, atvērās, tāpēc, ŗedz šie, tie rindā iepriekšējie, tā viltīgi atskatīdamies un mēmi kā kapi gāja projām tādi, ar pārākuma sajūtu fizionomijā, savus čekus ņurcīdami un nabaga ŗindā kluknošajiem ne vārda nesacīdami. Vai tā tam ir jābūt, jautāju sev es un pati sev atbildēdama, ka nea, onkulītim ŗindā aiz manis godprātīgi teicu tā- "viņš man saka, ka tur naudas neesot!" Cerēdama, tātat, uz atzinību par laikietaupījumu, pa tukšo kodus bakstot untā. Akodomājies, ko uz to onkulīts, uz to onkulīts atbildēja ar līdzjūtīgu, taisni slimam cilvēkam paredzētu "mhm" un manai personai demonstratīvu līkumu apmezdams devās taisni pie automāta, apņēmībā atvāztu karti. Tik pēc tam atausa sajēga, ka mans līksmības gurdinātās galvas izdomātais teksts izklausījās pēc žēlabām, ka man naudiņas nav. Labi, ka neiespieda saujā kādu latiņu vēl. Betē, tātat, arī brīdinājumu jautājumos ar mani vairāk nerēķinieties:)