Šopinga mierinājums
Tāda, kā saka, -rudens sajūta uz krūtežas uzgūlusi, nuvaj, rudenājs iemeties, tas - Vaikules vārdiem. Laijgan es jau zinu, ka šo sajūtu uz savām līkajām muguriņām, kā visa ļaunā priekšvēstneses,atnesušas salīgās vecenītes, kuras, prikiņ, nujau fufaikās tērpušās (pie diudesmit četriem grādiem? Trahas, es saku). Tamdēļ domāju, nevar jau vislaik ar dzeršanu un to un šito mierināties, un ļauties grūtsirdībaj jau vēl ne tik, ka vajag kaukādu tādu- taisni mednieces prieku akurāt. Tanu, bez īpaša pacilājuma, izsiroju visus savus maršrutus, pavisam līkām kājām, kauko es tur tādu aveņkrāsā nomedīju, un vēl tādu samtīgu un bordo vienu izrāvu krievenei no nagiem, pareizāk viņa- no maniem, gandrīzvai, eju, vārdakot, pie kases, lieku virsū, tātat, ķeru pie somas, naudas meklēt, skatos, gramsta jau tāda, aizgrābta, aizgrābta, tanugan es ,ziniet, atļāvos ar elkoni vidā iedurt un raidīt iznīcinošu skatu, galīgi jau.
Betē, nepašito es gribēju, es vairāk gribēju par to pārdevēju momentu parunāt. Zinko, viņas tādas ahujevšajas pēdējā laikā, neatrodiet? Viena, nupatās vēl, saproties, bode tukša, a šī man pa pēdām, kur es, tur šī- spudūkts, un priekšā, kā pieķēros kaukam nesaprotamam pie piedurkņa, tā šī uzreiz varen nopriecājas un ieķērcas, komsī- komsā, tas mums topiņš, ļoti glīts, skatieties - kāds izgriezums, esdomāju, eitaktu, pirmāmkārtām, tā ir visparastākā bītlene, tikai ar caurumu priekšā, otrāmārtām, uidji staruška, ja v pe4aļe (lasīt, -gribu būt viena šajā intimajā iepirkšanās procedūrā, vai tu nebūtu tik mīļa un neatgrieztos atpakaļ savā kambarītī un neturpinātu ēst savu roltõn biezeni?!), nē, saproties, uzstājīga, nu, tas mums kleitiņš, viņa saka, tākā rādītu man kaukādu mīļotā brēkuļa pirmo zobiņu, tas mums biksiņš, tas mums šortiņš, vārdsakot, psihopāte kaukāda, eitusazini ar tādām, ja nu turpina skriet vēl pakaļ pa ielu un kliegt- tas mums mājiņš, uzmanību- pakāpieniņš, tas mums- tramvajiņš, tur mums debestiņš. Nuvārdsakot, jūs sapratāt, mani pārjēma vajāta cilvēka sajūta unē, kad nākamā bodē viena jau rokas sažņaugusi man priecīgi metās pretim ar jautājumu- jūs kauko konkrētu meklējiet, varbūt jums ko piedāvāt- vienkārši izgriezos un pagriezos un izgāju laukā. Vārdsakot, pret rudenājiem šopings bezspēcīgs un viss mani nīgru dara.
