Rijīgā jehova
Prikiņ, pie tās Teikas õmes tak nāk tie jehovieši, nunāk, nāk, tak jau kāda izklaide tam vecam indes podam, kas ta cits pie viņas vēl nāks, a tagad šis, tas indes pods, pamests viens, visi vaļinājumos panajehaļi, a šitie, tie jehovieši, redz, saouduši un tākā utes ar tām savām bibliām, vai kas viņiem tur par hreņām, uzreizām virsū. Tanu taisos ieviest korekcijas, jo, raugi, ko tā vecen man vakar stāsta:
"Un tu saproti, parasti tak viņi nāk pa diviem, ta es viņiem uzvāru kafiju, nu un cepumus, protams (vēlkauko, bļagj, lai iet tuksnesī siseņus ēst!)a tagad šitai te, sestdienā, tas Aldis, ņem un atbrauc pie manis ar visu gjimeni- nutur, tēs, māte, brālis... un tā māte, kā pa durīm iekšā, es itkā taisos vārīt to kafiju, a šī uzreizām "spudūkš" virtuvē pie ledskapja nutik kanapijus taisīt, aprij man pusi desas, visu sieru un vēl tomātus paprasa. Un tas jau vēl nav viss, jo tā māte, saproties, nākošā dienā akal atnāca sludināt, bet pa starpai vēl paguva paprasīt vai desa no vakardienas nav palikusi pāri...".
Nu, saki viens cilvēks, vai tur nav lēnām jāsāk hujēt kādās divās vietās vismaz? Tavus rijīgus lieciniekus, noēd nabaga pensjonāriem visas pēdējās desas nost no galvas. Lai tik panāk, man tagad tur sargpostens iekārtots, es šiem tā ieliecināšu, tā ieliecināšu, ka viss jehovs sašķiebsies!
