Vakar es biju Elločka. Saproti, eju es gar blakusdarba humpīti un, jomajõ, tur milzu sarkana samta soma izlikta, galvā šaudās doma- ojoj, sarkanās tufļas+sarkanā jaķe+ šitā soma = zajebisj fjokla. Vsja takaja v barhaķe, prikiņ?! Nuneko,nesos iekšā, tīrī iekšīgi spiegdama un savu lāzerpensnejaci slavēdama.
Pastos tuvāk, viss itkā čoina, nutur, visas lietas- õmes "knikts" attaisāmais, drapīte- priekšā, faltīte- pakaļā, viss tāds antikvārs, tāds antikvārs, tikvien kā rokturi baismā sudrabotā krāsā, kas tīri vai prasās čaklu darba roku.
Nuja, vārdsakot nedaudz mellā marķiera,lilas downs ausīs, 2 gab. adāmadatu, mella dzija un, vualā, komsī-komsā,visa sidraba ķēmība aizķēzīta un aizadīta ciet, viss tāds glīts un labi stāv (tas kā tai vācietijā sakot).

Kādas šausmas, apstījos 82.gada kalendārā, esmu dzimusi pirmdienā.