wīwīwī, tusnīsim visi dzeltenos tēkreklos

Esjums teikšu godīgi, man tās kooperatīvo pasākumu ielūgumu prezentācijas, šinī gadījienā- spartakiādes, stādīšanas šaumīgi noumoka, nu nevaru es raksīt- "ņemiet līdzi labu garastāvokli un vēlreiz- labu garastāvokli", kā mana priekšgājēja aizpagājšgad rakstīja. Pirksti krampī metas, labugarstāvokli,labugarstāvokli, smailijs, wīī , pizdjec, krampis.
Man šīs (nutās prezentācijas) allažiņ sanāk dikti lietišķas un atturīgas, kādas nunekādā veidā nevarētu stiprināt komandas garu un pa to, protams, žēl, ka kooperatīvi pajokoties nemāku, sak, kili-kili, kooperatīv, paņem līdzi kurvočku(tas bij domāts groziņš) un botes!
Sevuški šitādos gadījienos redzu, ka uz visu šo daudzo otras nacionalitātes pārstāvju fõna esmu vēsa, nīgra un smagnēja kā īstena latve, līdz potēm, vārdsakot,kartfeļvagas smiltī iestādījsēs.