Rādītājs

Zem manis, 4tā stāvā dzīvo nataška ar ksjušku. Māte ar meitu, abas divas aibažubažubažu tendētas. Katru vakaru pēc darba abas tiekas pie vārtiem, lai zem rokas un drebelīgi, sak, vaivaivai, ka tik maniaks neuznāk, šķērsotu tumšās vārtŗūmju velves iekšpagalmā līdz šķībajam, bet drošajam blaumaņa ielas 6tajam namam. Tad nulūk, šovakaŗ, vieglā štīmē sēdot, pīpi zobos, uz vārtu ŗūmē esošās maliņas, gremdējoties koķetās mobilās sarunās, vienlaicīgi tvarstoties saturā nebeidzamā ŗokas somā pēc ārdurvju atslēgas un ar atlikušo aci vērojot abu mamzeļu koķeto vārtrūmšķēršošanas procedūru, iedomājos, va ku jautri būtu, ja man būtu krāniņš, ta es tieši tagad to lustīgi vicinot varētu diebt šīm pakaļ, kliedzot:"kili -kili, staŗi djevi". Tak nav. Dasada.