Uidji, zaraza

10. Marts 2009 (10:15)

Tā ziema tāda tākā dumās amīškomēdijās bieži vien apspēlētais norūpējies, sīkais kvekšķis. Un viš nāks un trīsies un trīsies tev ap to kāju, tāds maziņš, pretīgs, izpūris un erektēts, kamēr beidzot neiedosi pa žokli.
Ar vienu skumju atsķīrību, -eita tu tai maitai trāpi!
Ilustrācija

Cibas dievu terõrs

10. Marts 2009 (18:33)

Varēj jau arī tai buhaltērijai, tā teikt, notrīsēt knaģi, lai alga ātrāk ieskaitītos.
"Nebūs mums vairs pieniņa un maizītes" teica vecā grāfiene un aizgāja ubagot, pie kam klepodama un pievilkdama kreiso kāju.