Nu, un kuram no tā palika labāk, ka es ierados darbā saņurckāta, paģiraina un noķēzītiem brunčiem?

Vakar skatījāmies šito un es samīlējos dziesmā.

Vakar nu reiz atrados ļoti tuvu tādam apkaunojošam momentam kā pakrišana zem galda. Un neba tamdēļ, kā jūs visi noteikti padomājāt, ka būtu makten sarēbuse, bet gan tādēļ, ka paslīdēja abas kājas vienlaicīgi, tādejādi virzot manu, un es nekaunos shī vārda, apukshējo smaguma centru dziesmās apdziedātā pazemojuma virzienā.