< Apakaļās | 26. Septembris 2008 | Uz priekšu vēl>

Zemapziņas signāli

26. Septembris 2008 (11:38)

Tas bij šasumīgi. Sapnī pilla māja bij pieauguse tārpiem, kas viskā locījās un bij posmaini. Un es mēzu šos ar sniega lāpstu un krāmēju maisos un nesu uz konteineru. Tad atnāca mana naidniece Liene B. no 6a, ar visu velosipēdu. No sākuma es tam pārdūru riepu ar karoti, sak, tu nu gan te pie manis nenāksi ciemos un kur nu vēl ar spararatu, un pēc tam saliecu visus stieņus tiktāl, ka no vellapēda sanāca tāds maziņš kamoliņš. Liene B. man teica, ka par šito gan es dabūšot samaksāt, jo ritens esot bijis no platīna. A es teicu, ka man pofik, man tāpat10tā datumā alga. Un tad visi tārpi nomira un palika nekustīgi.
Tas, šķiet, nebūs ne uz ko labu.

Tās Tvinpīkas Odrijas šitā tipa tufļas ir kaukas, oboldjeķ

26. Septembris 2008 (12:07)

Tīk

26. Septembris 2008 (12:17)

Savukārt, smuko loriņu žagatām patiks [info]fashionista . Wī P.S. Ja kāda man sastādītu kompāniju, es ietu un akal mēģinātu Burdas šūnamkursos pieteikties. Un moška aizietu pat uz kādām 2 vai 3 nodarbībām.

Šalle

26. Septembris 2008 (13:29)

Tagad laikam iešu gārgt mājup, ar homeopātiskās meducīnas pudelīšiem, kas izzstās tiešām palīdz, mani mīļie sūnu vecīši un vecenītes.
Pa ceļam iegādājot adāmadatas (atminamies šķirteņu rokdarbdieču saukli:"Dievs glāsta manas adatas!") un 2 krāsu dziju papirosa toņos.
Un ta mēs skatīsies Tvinpīku un adīs, nervu nomierināšanai. Un viss būs brīnumjauki. Un svētdien iesim klausīties dzeju un izbeigsim savu atturības periõdu... kā ar nazi, kā saka krietnais kareivis Šveiks!
Hau

Un tagad es laikam, šitote, šitote, kā lai saka... no visa atbrīvošos

26. Septembris 2008 (13:36)

Платок
Теперь время iešu пустоголовый домой с гомеопатическими meducīnas бутылок, которые izzstās действительно помогает, моя дорогая Сун vecīša и бабушка.
По дороге купили вязальные иглы (atminamies разведенный rokdarbdieču лозунг: "Бог ласки мои иглы!") И 2 цвета пряжи сигарету тени.
И так мы увидим Tvinpīku и Аддис, нервно успокоительное. И все это удивительно. А в воскресенье пойти, чтобы прослушать стихи и нежелание прекратить свою периода ... Как и в случае с ножом, как это хорошо, говорит солдату Эй!
Гау

Sūnu vecīšu un vecenīšu sakarībā

26. Septembris 2008 (13:49)

Atceros kā papī sēņojot iepinās krūmā, saķēra galvu un kliedza: "vai, vai, krūmu dievi nelaiž mani vaļā!"

Boh gladjīt majī igolki

26. Septembris 2008 (15:17)

Durklji nopirkti, aita nocirpta. Šalle nebūs papiross, bet kā paštaisītais saldējums asorti ādažu kioskā. Celuju, briļļainie.

< Apakaļās | 26. Septembris 2008 | Uz priekšu vēl>