Nu, mīļā frendliste, ja jūs visi esat tik foršiņi kā tie daži vakar ļeņingradā satiktie, ta es nezinu kā mēs mūžiņus nodzīvosim. Tagad raugos bendera mierinošajā sejā, lai noskaņotos baltajai naktij, tak, žeļeznoe serdce poeta iet palēkšiem un tidlībumsiem vien. Bože, dai mne vižitj, sredji etoi bezsmertnoi ļubvi!

Pillīgi gara acīm redzu sevi izbirstam iz limuzīna taisni sarkanajā paklājā, fufcikiem žavdzot un zeķēm šļūkot. Pie kam, paziņojot:" labdien, mani sauc fjokla, man visi fufciki izbira un pupturs sašķiebās. Vārdsakot, ļe, ļe, ļē, kur te var pačurāt?"