Tās elfu kurpes pillīgi noteikti ir taisījuši orki. Nu man ir kliba ne tikai būtība. Bet sīļi met pumpainas spalvas, rudens klāt, labrīt!

Tas ir šausmīgi, kādā eža cimdā esmu sagrābta. Peldēt nedrīkst, dabūs meningītu un tālbraucējs šoferis uznāks. Piena zupai jāēd klāt skābs gurķis. Ilgāk par zeptiņiem vakarā apkārt klimst nedrīkst. Pizdjec, man, manā vecmeitas vecumā jātēlo, ka eju gulēt, jāaizslēdz duris un jālec pa logu, lai ezermalā alu padzertu. Brīnums, ka vēl no podapakšas neatskan visgudri padomi

ir gandrīzvai abonējams žurnālis. Tik nepamet sajūta, ka visus rakstus rakstījuse viena un tā pate persona, tāc vienoc stiliņš,izmantojot bērnišķīgu valodiņu. Piemēram, "bubuļa" pieminēšana pirskara cietumu sakarībā. Diezinvai to, ar ko varētu iebiedēt rūdītus zekus, varētu gluži nosaukt par bubuli. Nujā, par Zāberu ar tā stipri nekonkrēti un virspusēji. A Gurčenko raksts- itkā vairāk lauku skolas sienas avīzei domāts. Vārdsakot, es labāk šo, reizpareizei tāpat nopirkšu.

Un es te slāju cauri lielai, tumšai mājai un pie sevis skaitu:"waimanuwai, tagad tikai par tvinpīkas bobu neiedojāties!". Un uzreiz iedomājos. Hov's Enī, hov's Enī, hov's Enī?! Trakums, nečurāšu līdz rītam.