Labrīt! S privetom ot Boba!

fjokla

Pie vella neaizmirstuļu plantācijas, ķīseļa krastus un piena upes. Sapņoju par vietu, kur nevienam no manis neko nevaig.
Ņeužeļi kapi?

Kā saka papī: "Vsjem davatj, njevidjeržet kravatj" (tāds mums ģimenē tas runasstils). Tagad nesu priekšniekam dokumentu, kur rakstīts, ka viņiem visiem jāiet dirst un man, vispār, salūzuse gulta. (atlūgums, tas sacas). Tagad būšu oficiāla nedarbniece un izšūšu piedauzīgus tepiķīšus Latgales lievenī.

Un no jums es arī atlūdzos. Un no visiem atlūdzos. Un tagad braukšu uz Ādažiem piedzerties un arī atlūgšos. Un priekšniecība lai mirkst žēlabās, sasodīts, sakarā ar remontu viņam vispār nau vairs galda, kur lai lieku to papīri? Kur, akdies.
Kur šķēpi, kur durkļi, kur pakrituši zaldāti, pār kuru mugurām varētu skriet es, raut priekšu vaļā un saukt pēc revolūcijas. Kur tas viss ir?
Nau nekā.
Vien izbiedēts no trača negantā kaukāts tur usji-sjusi kaukur tur nafik aizļekā.
Tpfui.