To sasodīto kalējielu vispār vaidzētu noslēgt dzelzs važām, szadji un speredji, k chortovoi matjeri. Un uzrakstīt vēl asinjainiem burtiem "no fjokla entrī, gov avej, gov avej, nešķīstā!". Piedod, māt, par visu. Un tēs ar.

Aij, kaut gendalfa ērglji atlaistos pēc manis un aizvnestu spārnos uz neaizmirstulju plantācijām, kur ķīselja krasti un piena upes. Labi, ka tas dilanu bobs ar mani. Savādāk sakalstu zem gultas bez vēsts. Un jūs noķertu vien ēnu no manis. Hoho

Man škjiet, ka man paredzami 2 veidu gali. Tas pirmais būtu noskumšana līdz beigtumam, jo man vienmēr ir mazuliet skumji un sērīgi, kauč arī saku "hoho" un koķeti bakstu vēderā tuklam ģitāristam. A tas otrējais būtu nobeigties morālajās paģirās, ar kurām sirgstu hroniski un taisni tagad. Vot.