bet ar lielu daļu no Jums es tāpatās neatminos jel kad runājuse, tāpat neatceros, ka Jūs būtu runājuši ar mani (virtuāli, aij mīn). Tamdēļ ņemu un nogriežu, jo neko citu riebīgu, ko šodien izdarīt, nevaru izdomāt (frendijus, virtuālos, nost, pavisam- šņik).
Ir vēl vien ļoti svarīgs faktors, kamdēļ es ienīstu KRŪTIS (nu, jū nov, tur priekšā tādas). Aiz tam, ka diezgan ilgu laiku jau kā sapņoju par uzvalku (nevis bābiešiem paredzētu kostjūmu), nu, tur veste, pulksteņķēde, kreklis ar atlokiem, apročpogas, dendiju melbaltās tufļas (redzēju ira bodē pa 120 naudiņām, spešelī for žoržām sandām)un visi pribambasi.
Nu, abļa, tur ne tikai krūtis nevaig, bet arī dibenu nevaig (un tie abi man ir, vai es viņus saucu?). Savukārt vidukli vaig, kura mana nav( nevaig zefīrus zem segas rīt, dura!).
Kāpēc, kāpēc, man ir viss, ko man nevaig, bet nav tā, ko man vaig?
Un es Jums nestāstīšu, cik cigaretes pēc kārtas es nupat izpīpēju, no bankomāta skrienot.
