A ko cilvēki parasti lieto pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas, lai neģībtu tramvajos un zaļi nesēdētu uz trepīti, mirt taisīdamies?
A ko cilvēki parasti lieto pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas, lai neģībtu tramvajos un zaļi nesēdētu uz trepīti, mirt taisīdamies?
Ka es jums saku, man vaig kādu nespējīgi onkulīti ratiņkrēslā, kas drebelīgu roku izsniegtu banknotes, teikdams: "Še, cukurbumbulīt, nopērc sev kadu vizuli!".
Nākošmēnes gribu izmēģināt nevienas šmotkas nenopirkšanas metodi un apstīties- kas notiks ar finansēm. Man šķiet, ka tā ir tā sasodītā šmotkošana, kas dzen bankrotā. Pie kam, vilkt ta tāpatās tolkam nav ko, stulbā stulbene.
Ksatji, o ptjičkah, kāda pieredze ar to komūnu? Izdodas kādam kaut ko iesmērēt? Vakar revidēju skapi un atklāju 4 žaketes un 5 kleitas, ko neesmu uzvilkuse nekad, izjemot piemērīšanas brīdi. Un visticamāk, ka neuzvilkšu ar nekad, tik pārcilāšu no stūra uz stūri un nosirmošu-apresnēšu savā alkatībā. A koa ar to visu lai dara, nojausmas nekādas (resp., mest ārā žel, bāreņiem tādas dekoltētas točna nevaik, bet draudzenēm atdot divtik žēl, ja nu šām izzstās labāk nekā man?!)
Un vispār, jāmeklē jauns darbs. Pagājšnedēļ atlūdzās mana pīpējamā draudzenīte. Šodien sapratu, ka ļoti vientuļi vārtrūmē, neviens nelamājas, nežestikulē un nestāsta piedzīvojumus, tiešām jauka būtne bija. Atliek tik viens pīpējoš sisadmins, bet viš tāds nesakarīgs un mēms kaukāds.
p.s. giu mī bak mai smõking frendī!