Anbelīvebals

Un mēs gājām naktī pa Mārtiņielu un izdzirdējām attālu muzikk. Domājām, vai kā Amēliju kāds klausās. Abet nē, izrādās mūzikskolā akordeonistu izlaidums un tur pīpauzē ielillājuši akordeonisti spēlē "umpapā umpapā". Ta mēs skrējām viņiem pretī, dejas solī un dejojām mežonīgas dejas zem liepām un laternām, naksnīgā Pārdaugavas ielā. Un vienā brīdī šķita, ka tas viss izdomāc, ka tik burveklīgas sakritelības nemēdz būt, nu, ka akordeonisti ielas spēlē un līgojas un mēs, kā zinājuši, arī līgojamies un garām ejam.
Vienā filmā teicās, ka ar labiem cilvēkiem notiekot labas lietas, ta nu es pieņemu, ka mēs esam, brīžam gan grīļīgi, bet visā visumā- labi cilvēki.