Es jau tagad, pārvākšanās gaidās, lamāju centru, sak, perdelīgais-smerdeli, mīlas nebūs. Ta nu 1. jūlijā sēdēšu, pīpuļodama, uz čemudāna, no kura rēgosies piedurknes un zeķgumijas Kuldīgsielas vidū, gaidīšu savu ratiņstūmēju un dziedāšu šo dziesmu, ko nekādi nespēs izturēt Āgenskalna gars un sauks:"Ak, nē, jel, nē, mamzell fjoka, neaizejiet, jel!" . Un es teikšu:"Man jāiet, mans draugs! Ar tevi bija labi, bet nežēlīgais liktens lēma mani centram, viņš ir netīkams un smirdīgs, bet  se la vi. Kā teicās atkal jau Gredzenu pavēlniekā: "there is no ship now that can bear me hence!".

 Bļa!

Vispār, man ir visnotaļ simpātiski virtuālie frendīz, to es vakar secināju. Me lov jū so, koz jū sõ kūļ!