Vakar es šo piebeidzu pavisam. Atnāku mājās, saku:
"Labvakar,mon ami, man tagad, lūdzu, šito dziesmu nospēlē!" un spiežu Play.
Šis par atbildi :"_ - _"
Es saku:" Vecīt, saņemās!"
Šis apakaļ :"_ - _"
Es saku :"Bļa, priduroks!"
Šis akal:" _ - _"
Es saku:" Tu manā mājā dzīvo, manu maizi ēd, tev jāspēlē tagad ir uzreiz, momentā, esmu tava pavēlniece!"
Saltā vienaldzība :"_ - _, a man pohui!"
Es akal :"Tu tūlīt mirsi!"
Šis: "_ - _!!!!!!!!!!"
Un viš mira. Pēc tam sāka no sevis tikai radio funkcijas izdod.
Šorīt aizsūtīju uz Getliņu sociālo māju. Tagad esmu viena savās muzikālajās baudās. Grūta, vientuļa da klusa nu mana dzīve.

Vaivai, gadās brīžiem, skaties uz to mamzeli un domā: "Vaivaiavai, nu skaistāk jau vairs nevar!"

Piemēram:

Nomber van

Nomber Tū

Nomber Srī

ļoti dīvaina situācija, sirds dziļumos es pat nemaz negribu, lai man šodien ieskaita algu, jo Ļeņingradā folklora būšot un kā zināms, folklora apvienojumā ar algu parasti ir tiešai tās lietas, kas dzen mani izvirtībās. Bet tā, pa mierīgo, aizietu ar saviem santīmiem mājās, dauzītu pārpalikušo sadzīves tehniku, pīpētu ārkārtas situācijas Belamorkanal un grauztu Latgales burkānus. Ko? Vaidzētu tak kādu puļki iebāzt tai bankas naudas plūsmas atverē.

Maitas. Ņēma un ieskaitīja.