Mēs visi nākam no bērnības.
Piemēram, mana mīla pret augstpapēžu kurpēm radās jau bērnībā, kad Teikas mājā pa dārzu šļūcu mātes augspapēžu kāzu kurpēs (ļoti patika kā tās klab- "klikatu-klakatu"- kā tādai ķēvei), noķēzījuse visu ģīmi ar sintētisku, spilgti sarkanu lūpukrāsu (tajos gados reiz uzklāta, tā vēl palika kādu laiku neatmazgājama). Tāpat man patika ulmanļaiku lapsāda ar stikla acīm un visu ģīmīti un ķepiņām. Un spilgti sarkana nagulaka arī man jau toreiz patika, jo filmās par 20-30itiem visas smalkas dāmas bija sarkaniem nagiem.
Pricipā, nekas daudz jau nav mainījnies, tikai mātes kāzu kurpes ne vairs pa lielu, bet tieši laikā un sarkana lūpukrāsa man nepiestāv, tāpēc nelietoju. Nujā, un kādus pāris gadus apakaļ secināju, ka man ir glītas kājas, tamdēļ sāku valkāt tikai brunčus, jo tā ātrāk tiek pāri gājēju pārejai- "kliaktu-klakatu". Pie kam, tās, kas 1,65 m nemaz nevar staigāt botās,jo tad bankomātam nevar pogas aizsniegt, un tas jau, mani mīļie, ir nožēlojami, ka cilvēks bez ķeblīša netiek klāt savām banknotēm un monētām. PUNKC.
p.s. vēl man patika iezieķēties ar mammas krēmiem, kas tik sasodīti labi smaržoja un ietērpties viņas bārkstainajos lakatos un plivināties kā kodei. un tēta mājas halāts man arī patika, jo tur uz apkales vienmēr bij saglabājies dikti smalks odieris.
