Ko lai saka, pēc iepriekšējā ieraksta tomēr нашлись добрые люди… подогрели, обобрали. То есть подобрали, обогрели…  Bet toties ir izstrādāts ļoti smalks dzimšansdienas plāns, proti - dāča, lukturīši, tekila-citroni-sāls, rosols, kotletes, mežģīņu galdauts, porcelāna servīze, vīļu zeķes, vakartērpi un 30ito gadu tango! Viesi ielūdzas paši, sak, dārgā fjokla, arī es gribu braukt uz dāču, aizdegt kandelabrus un dejot tango, kaut arī nemaz īsti nezinu, kas tie kandelabri un kas tas tango!

Bija reiz kāds kungs. Vēl padomju savienībā bija. Kādu rītu, no samovāra iztecinot tējai līdzīgu šķidrumu iekš graņonnās glāzes,  viņš omulīgi sačāpstināja lūpas un teica tā: "Es neskūšu bārdu, kamēr Latvija nebūs brīva!". Tā nu izauga viņam gara, gara bārda. Līdz kamēr to ierāva virpmašīnā un palika vien izpluinīti sari labajā pusē. Tā nu staigāja viņš pa nebrīvo Latviju ar vienpusēju bārdu. Tāds, lūk, stāsts.

Labi, neejiet un folkvakaru, neiededziet kandelabrus, nebrauciet uz dāču, neaudzējiet bārdu, negludiniet buktes savos rūtotajos uzvalkos, bet pasakiet, kur mūsdienās tirgo plates ar mūziku iekšā?!

Aij, gribēju iepostēt komūnā smuki , tak moderātors guļ un iekšā nelaiž. vabuka  labi vien ir, jo bildē tik pusdibens ira, nu, pavisam pusdiebens, bet toties smuks, a bilde skumja. Vot šitā gan.