Aikā gribu sev lūk, šādu te, sārtā samtā izdrapētu kastīti. Ar visu saturu. Tik kazi priekškam tie pārējie daikti tur? Es domāju tos, kas nav pištoļeti.

Vai tas nebūtu vareni, ka fjokla omulīgajās svētdienās nevis ceptu kotletes vai varītu soļanku, bet gan karātos pie trubas vēkšpēdus un aizsietām acīm izjauktu un saliktu dueļpiščikus? Un līdz vakaram tos akal pucētu un pulētu dažādām CSI cienīgām slotiņām. Un visi citi staigātu apkārt ar laptopiem un cv-portfolio, bet fjoklai, fjoklai vienmēr līdzi šitentāds antikvārs brīnums. Wīīī!

Nebūtu es latviski tizla ij tendēta uz dumju smiešanos nevietā, kabi varētu iet mācīties šitā.

p.s. ai, tā, ka sirdi raun laukā!