Pikačū

Man ļoti interesē, kurš bij tas, kam es iedev lasīt "Rīga bohēmas varā" un vēl joprojām neesmu atņēmuse. Un, ja jau reiz šī/šams nav atdevis līdz šim, tad neatdos vairs nekad, tā es secinu, to man Mērfijs čukst ausī.
A žaļ, laba grāmata bija. Izceļojuse visu mi6, galīgi dzeltena un apskretuse, tad laimīgi nonākuse mājā, abet te, rau, kāds- spudūkts, atnācis ciemos, izmantojot saimnieces bezspēcīgo stāvokli (... un paņēmis klavieres kā tai jokā)un paņēmis no grāmatplaukta to, ko Fjokla pašai itin labi patīk ik pa brīdim pārlasīt (nē, nu man jau arī protokolus par pirmskara marginālajām patīk pārlasīt, bet tas nu tā). Tā viš i!
Un ko domā? Ja Fjokla tagad teiktu, ka viņai vajag Gredzenu pavēlnieka 3. sējumu (jo pašai viņai izrādās ir 1. un divi identiski 2.) tad kāds teiktu:"Jā, foršā, super-duper, Fjokla. Priekš tevis- visu! Še mans grāmatplaukts, še es pate/s!". Skuju! Visi aizskrietu -"dipadu-dapadu", grāmatplauktu atslēgas žvadzinādami, slēģus tramīgi virinādami, lai noslēptu, kas slēpjams. Pikačū!