Darba spars manī mostas vēlā ceturdienā un agrā piektdienā. Citās dienās nav nekā.
Un tagad visi kopā: "Kad nekas nav pa-li-cis tevī....."
p.s. ā, un vēl es esmu resna un nesmuka, ja kas. Un man nav ko vilkt mugurā.

ibiorio, kur lai sadabon to nolāpīto karaokes aparātu? Es šiem prasu :"Priekš kam jums tas? Lai akal nākošā dienā kaunēties būtu par ko?" a šamie atbild:"A ja mums nedos ballē dziedāt, aiz gara laika tiešām sākstim darīt to, par ko jākaunas!"

Tiešām, es jau zinu gan kā karaoki dziedāt. Vienās kāzās padziedāju. Ij vēl tagad,kāzu viesus satiekot, saraunos, atšaunu krāgu ij mūku uz citu pusi...

Un ta nu es zvanu dažādiem aizdomīgiem vīriešiem un neviens nespēj man dot, ko prasu/žests/.