Sanāca vakar tāda runa ar senu drušku, kurā nācās secināt, ka cilvēku (tb pudelbrāļu), kam uzzvanīt da uzaicināt ieraut paliek aizvien mazāk. Proti, tādu, bez kādas intereses, kas nebūtu tendēti uz domām uz par kniebšanos vien varen priecīgi par pliku komunikāciju vien. Jo raugi, ja tu, sieviešvcilvēks būdams, uzaicini puisieti ieraut, ta šams pillīgi nopietni sataisās uz mīlu un akal sanāk lieki pārpratumi.
Vai nu jāiet uz Purvu socializēties- vainukas.

Vienīgais sapnis, kas man atkārtojas ir tāds, ka saņemu zvanu no augstskolas metodiķes, kas saka, ka šo gadu laikā viņiem ir bijis brīvs brīsniņš paanalizēt manu diplomdarbu un tur esot šādas-tādas nesakritības. Precīzāk sakot, tomēr izrādās, ka neesmu dabūjuse "ieskaitīts" un tūlīt viņi atbraukšot pakaļ manam diplomam. Tā vot!

Mans draiskais tēvs beidzot atklājis no draugiem.lv sūtāmo īsziņu burvību(proti- tās sanākot sevišķi slepenas un baisas). Brīdī, kad šams pamana, ka tālo lauku krustmāte oranžajā ir onlainā (mājās viņai neta nav, tātad devusies uz pagastcentra bibliotēku) šams inkognito raksta.:"Aha, nupat redzēju Tevi pie aptiekas. Kas Tev tā par cepuri?" vai uz vakara pusi, kad zināms, ka viņa šmorē dzimtai vakariņas :"Vēroju tevi pa logu... Kas Tev tai katlā?"

Pastāstīšu jums stāstu, ko sensenapkaļ, kad strādāju vēl trakāmājā, stāstīja man tante Nadja (lai vieglas smiltis). Raugi, padomju gados šeit koncerttūrē ieradies liliputu cirks. Kā tur bijis- kā ne, vienam no viņiem aizlidojis jumts un baltās peles atnākušas, vārdsakot, ieveduši viņu Tvaika ielas uzņemšanā. Liliputs esot bijis ļoti enerģisks un nemierīgs,nu, kā jau no cirka, nekādi neradis mieru un neļāvis dežūrārstiem sevi apskatīt- te veikli pasprukdams zem kušetes, te zem skapja, te zem taburetes, vārdsakot- nenotveramais Džo, ej tu viņu tādu, jūrassvaigznes pozu ieņēmušu un nešpetnu, izķeksē no visām pažobelēm laukā. Ta nu sanitāriem galvā ienākuse spoža doma- kā šams izbāž galvu no gultsapakšas,tā teikt, apstākļu novērtēšanai, tā šamie grābj šo ciet ij tin iekšā pirmajā, kas pie rokas. Patrāpījās - spilnvendrāna. Tā nu sanitāri iekratījušu šamo spilvenam paredzētajā izstrādājumā un nogādājuši mazo draugu kā labiņo uz parakstīto nodaļu, tā teikt, naktsmieru ieņemt.
Tik tante Nadja nākošā rītā, savu maiņu pieņemot un ieraugot bērna siluetu trakāsmājas uzraugāmajā palātā bļāvuse: "Joptvaimatj, stulbie žūpas, bērnu nodaļā aizmirsuši!", bet tad šams esmot rādījis savus daiļo vaigu un visiem viss tapis skaidrs! Tā vot!