alam pa virsu nedrīkst šnabi dzert, to jau es zināju 14it gadu vecumā, bet, neskatoties uz to, sanāca man tā piektdien sadarīt. Kā rezultātā, pārlaimīgi smaidīju un streipuļoju. Mierina vien doma, ka pārēji nebij labāki. Nujā, izņemot bārmeņus, bet tie jau tāpat traki. ach! Bet pasākumam bij'arī paliekošas sekas. Nepietiek ar nāvīgu smaguma sajūtu pieres rajonā, tak saņemu vēl neskaitāmas mīlas pilnas īsziņas un zvanus ne no viena cita kā no mani mājās vedušā taksista. Laikam būšu akal stāstījuse par krokodīlu kniebšanos kā arī joku, kur "Radi pissāss!" un piedauzīgi smējusēs. Bet, nu ar dievpalīgu un ledainu balss toni tomēr sanāca šamo pārliecināt, ka es tāda vaļīga tikai dzērumā un nekādas mīlas, vārsakot, nebūs gan.

Sestdien noskatījos dikti jauku Muratovas filmu ar Visocki galvenā lomā un secināju, ka labi vien ira, ka neesmu viņu dzīvē satikuse. Meituku sirdij tāda maigacu, bārdaina, ģītāru uz pleca nesoša vīreļa satikšana varētu izrādīties nāvīga. Tāpat ar Mironovu,nu, nomirtu tak'uz vietas aiz tā, ku viš, vells, smuks un lielisks.

vaij, kā man patīk tā Hospitāļu iela! Sevišķi labi skan šodien, kad kabinejā aizvilkti aizkari, bet blakus kabinejā rāmi dus piedzēries priekšnieks. Tasirtas, tasirtas, ko es gribēju Jums teikt.