Datortīrāmā lupatele riebīgi ož pēc spirta

Nu, nezinu gan, mani mazie cukurbumbulīši. Manuprāt doma par Agdama dzeršanu un naksnīgām pastaigām Āgenskalnā ar Freida izbāzekņa galvu, līdz pat 4iem rītā, bija diezgan stulba. Bet toties labi, ka meitene, ar kuru pa ceļam iepazināmies un kuru puisis bij izmetis no mājām (nelaida iekšā, vārdsakot)tomēr neļāva mums izlauzt durvis, ko izpalīdzīgi piedāvājām jaunnodibinātās draudzības vārdā. Mēs tak' notiekti no tā puiša dabūtu fingāli un lauztas ribas, jo meitene jau arī, jāatzīst, nebij no tām krāšņākajām (lai neteiktu vairāk). Es arī šitādu iekšā nelaistu. Toties uzdāvājām šamai mākslīgo Rēzeknes rozi, lai vismaz kautkas dzīvē tiek. Iesprauda matos un aizgāja pa ceļu pretīm saullēktam (Nē, mēs aizgājām pretīm saullēktam, šamā palika turpat, pārdomīgi vērdamās uz kāju īkšķiem). Bet svētdienās ielas ir patīkami tukšas, pat kretīni guļ. Mēs tik tādi, nelaimsputni, apkārt vazājāmies. И я там был, мед пиво пил, по усам текло, в рот не попадало(popadalo, popadalo).