Si si dra

Šodien jau trešo... nujau ceturto, reizi iedomājos par to, ka gribas ieraut un kā Nikos Kazancakis Grieķim Zorbam nodejot kādam savu dzīvi! Starp citu, laba grāmata un ir pat manā īpašumā, ar visām Krētas smiltīm!

Un darbā saplīsa kondicionieris, iestāstīju priekšniekam, ka tā poga, kas atrodas pašā augšā notiekti to sasodīto aparātu iedarbinās, kā rezultātā, viš tiešām uz galda uzcēla beņķi un uzsvempās uz visas tās konstrukcijas. Lieki teikt, ka tas neko nedeva. Es tik teicu, ka skaista nelaiķe un viš: "Tu saki?"

Ja kas, man tagad ir tāds un tādēļ es izskatos tāda. Varu arī dziedāt zemā balsī: "Oidada, oidada... Oidaidaidai!"