Vakar kaimiņi pie loga pa labi ļoti skaļi baudīja Fabrikas zvaigznes. Tad pie loga pa kreisi piebrauca otri kaimiņi un uz pillu klapi laida kautkādu Apvadceļu un bīžiem arī, pēc siekalošanās mikrafonā spriežu, ka - Freimani. Jutos diezgan pat iesprostota, ja būtu puisītis- uzkāptu uz palodzes un apčurātu šamiem mašīnu, bet tākā man tāda makten ērta un šādos brīžos noderīga orgāna nav, nācās šajā muzikālajā kompozīcijā klausīties. Secinājums bij' viens- akdies,akdies ar cik nekvalitatīvu materiālu tiek barots vidusmēra latvju pislonis... vienam balštele vāja, otrs šļupst un siekalu laiž, trešais domā, ka nazāla pieskaņa dziedošai balsij dara tikai labu! Saki vēl, ka letiņi ar mazvērtības kompleksu slimo? Ne sūda! Nekaunas tak' un nesarkst, pie tam, izdot prastas skaņas (paši ,šķiet, par dziedāšanu to sauc)tajā pašā pasaulē, kur Chavela Vargas, Miriama Makeba, Ima Sumaka, Evora un Harijs Belafonte.

Savukārt šodien uzvarsparkā nav neviena beņķa, neba tamdēļ, ka tur perdeļi būtu parubījušies, bet tamdēļ, ka tie visi:"Pakrašennije,bļadj, njevidno?!"... kā man spļaudoties nokliedza Uzvarsparka mazais gariņš-dārznieks.
p.s. vispār jau dikti atjautīga doma- krāsot beņķus parkā tieši tagad, kad silts un plaukstošs da ļaudis tā vien raunas pusdienspārtraukumā ar aukstiem aliem pasēdēt.

Paklau, es tak' mīlu šito meiteni! Aikā! Savišķi, kad vējš pūš aizkaros.