trepju telpā kā pie krievu baznīcas lieldienās- kā izej, tā grābj un bučo. citi(tie, kas man līdz plecam) pat atkārtoti.

Atzīšos. Arī es  TO esmu darījuse sabiedriskā vietā. Proti, uz soliņa pie Ulmaņa pieminekļa. Toreiz garamgājēji bija samiegojušies un ļoti saprotoši (daži pat aplaudēja),  bet es biju piedzērusies un dziedoša. Un tikko bija iestājies jaunaisgads. Ak, cik sen tas bij...

Ilustratīvs materiāls:  Publiskais Tas