6. Marts 2007 (09:20)
vaij, vaij. man bija slepenais pielūdzējs, abet es viņu netīšām izdzēsu. Un tā vienmēr.
pundurmīla, atkoduse
6. Marts 2007 (11:29)
iestāstīt kādam darbā, ka es ir jauka, maiga un trausla būtne vairs nekādīgi nesanāk. Dialogs ar pundurmīlu, vērojot dizaineri aizejam (pa ceļu):
Viņš: Oj, šitā izstās tāda, itkā šo bērnībā būtu biedējuši! Tāda iztramdīta!
Es/koķeti/: A, es, es tā neizzstos?
Viņš: Da nē, tu pati biedēji un ļauni smējies!
+ vecais triks: "Oj, es nevaru, spēciņa nav..." ar vairs neiet cauri, saņemu atbildi: "Da nū, ko ta tu nevari, sper a kāju... tev piestāv!"
tā visa reziltātā, pirms miega pārlasīju cietuma leksikonu. avosj palīdzēs aktiermeistarībā.
Sapnis, ne radība
6. Marts 2007 (17:01)
