Pārdaugavas nekārtības jebšu es meitene kaislīga, man piparu plāksters uz krūc
Ir tātad man rajonā tāda attāla bode, kur mani nemīl, dažreiz vecumu prasa, vārdsakot- viskautkādīgi apceļ. Nuja, veikals tādz, zin, ne pašapkalpošanās, bet tāds, kur preces pa nodaļām- dažā nodaļā sakritis vesals birums ar pārdevējām, a dažā (resp., pīpīšu nodaļā) nau nevienas. Ienāku es, loģiski, šamās sakritušas visas pie sieriem un sit klaču. Nu, nostājos es pie tā cīgu stenda, pētu uzrakstus. No reakšan. Es jau nesaku, ka es tik svarīga persona, ka nu uzreiz viss pie malas jāmet, bet gluži caurspīdīga jau ar' itkānē. Nu labi, sāku skaitīt naudiš, domāju, naudiņs "dzingu-lingu" skaņa moška atvilinās. Njefiga! Laisks kaķenes meklēšanās skaties manā virzienā un atkal panesas "ļiru -ļeru". A pircēja neviena, izņemot mani. Mīņājos, mīņājos- sāku jau tā nedaudz nervozēt, pīpēt gribās, tā teikt, bet lepnums neļauj izrādīt pretīmnākšanu un pašai pie šām aiziet. Viena jau sāk nagus vīlēt, otra stutējas pie gurķiem a trešā laiž žāvu. "Ak tad šitā, kozas, bļacs?!", nodomāju es. Izņemu ka no somas laikrakstu "Diena", plašu žestu atšķiru horoskopu lapu, atstutēju savu dibengalu pret plauktu, kur "Rajskoje naslaždjenije" (Bounty) un cenšos izskatīties dikti omulīgi. Un ticiet man, ļaudīm jau grūti pārdzīvot to, ka citiem mājīgi un jauki, uzreiz tak vaig idilli izbojāt! Nebiju es vēl tikuse līdz rindkopai, kur auniem solīts romantisks piedzīvojums, šamā jau klāt, sak, jumsīm ko? Neatraujot aces no avīzas, es saku:"M? Ak, jā- Malbaro laits, lūdzu!". Dziļi sirdī jau pat mazliet žēl, ka šāmā tik ātri atsaucās,es jau savā spītībā kaut līdz rītam būtu nosēdējuse.
