man ir brī-ī-nišķīgs garastāvoklis (?), es vislaik smaidu, pati sev brie-sm-īgi patīku. kur paliek naids, agresija un lamas? es kaut kādu zarazu padcepila?


p.s.tpfu, tpfu, tpfu... k čortu

akdies, es takš sarkstu. un mulstu.

kad es no rītiem, tur, tai 7tā trolejbussā stutēju stiklu un braucu uz darbu, rodu dikti daudz ļoti vērtīgu atziņu, ko, līdzko esmu tikusi pie Cibas, aizmirstu. Tāpat ir ar to ģeniālo teikumu, ko reiz atradu Rīgas Laikā- ne autoru, ne par kādu tēmu... nu, neko neatceros, bet bija labs.