To, ka vakar 2atā uzstiepām redakcijā 107 kastes ar tamponiem varētu saukt par varoņdarbu, bet kā lai nosauc to, ka tās kastes šodien atkal jāstiepj lejā.bļa.vīrišķi, kā zinādami, darbu kavē (patiesi pārsteidzoši, ne?)un nedaudz sāp rokas un mugura, moška labāk pa logu jāmet, nav tak'trauki...
un ta vēl, ka tu cilvēks esi nostaipījies tās sūda kastes, nokavējis solāriju un vispār tāds galīgi saņurckāts, ta vēl tev smēķi vājniekam jāpiegādā un neba jau pa ceļam uz mājām, bet jāvelkas tur ellē-ratā. dzīve nav rožu dārzs. Bet vismaz sadzēros vakar tā labi, rezultāts- šorīt atkal nebij ko vilkt mugurā un, vispār, esmu resna un tizla.gribu kotletes.

bet skumji ir bez tā ikvakara kokteilīša, puspaciņas cīgu un radio klasikas fonā. tamdēļ jau man nepatīk pa svešām mājām vanckāties, un kur nu vēl svešā gultā gulēt, kur nav manu 4 segu un 4 spilvenu.