-Sarkangalvīt, sarkangalvīt! Gribi, nobučošu tevi tajā vietā, kur neviens nekad nav bučojis????
-Nu, ko, vecais āzi, groziņu vai cepurīti bučosi?

Vakar biju uz "Līgava līķis", dažās darba pārunās, apskatīt savu jauno, bordelīgo dzīvesvietu un vēl arī krievu grāmatnīcā (jau tā naudas nav, vaidzēj' takš tur vēl ievilkties)- protams, nenoturējos- nopirku Ekziperī biogrāfiju un Kerola "Kā es rakstīju romānu"(kāds zināja, ka kautkas tāds ir uzrakstīts? es-nē!"). Nu lūk, un šis Kerols ir tik jau nu diki jauks, ka sēdēdama sastrēgumā 7.trolejbussā, ķiķināju tik sirsnīgi, ka pretīmsēdošais pumpainais, defektīvais pāraudzis sāka bažīgi skatīties, bet- kas man par to- man omulīgi un jautri!... Bet- sūC ar visiem pumapaiņiem, galvenā doma bij' tāda: Kas to būtu domājis, ka matemātiķiem ir tik brīnišķīga humora izjūta? Laikam tomēr "Matemātiķis" nav tik krimināls zīmogs kā "latviešu valodas un literatūras skolotāja"(kurām,humora izjūta,šķiet, jau bērnībā atņemta). Tāda, lūk, man iespaidiem un pārdzīvojumiem bagāta diena bija!

P.S. Es arī "Pērkona" disku nopirku- tagad skaļi dziedu līdz:"Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve ,ziniet, nevajag. Zaķi, nesteigsimies, netavadīsimies..."