< Apakaļās | 7. Oktobris 2005 | Uz priekšu vēl>

7. Oktobris 2005 (12:23)

Izturies tik' pret kādu labi un drīz tevi par muļķi sāks turēt. Laikam jau tomēr ir tā, ka uzbrukums - vislabākā aizsardzība, turpmāk apsolos to ņemt vērā... bez izņēmumiem, šoreiz!

7. Oktobris 2005 (12:43)

ai, da nū- es vienkārši esmu stulba un diez kas jau no manis nav

Manas Naksnīgās Attiesības Ar Maniaku

7. Oktobris 2005 (16:03)
current mood: TPFŪ!
current song: Labi, ka bērnu nepiebiedēja...

Vakar 02.45 pamodos no tā, ka kāds klauvējas gar manu šķīsto logu ( viesi jau parasti, iepriekš paziņojot, pie manis pa logu nāk, tie tādi smuki- 3X3 m , viegli iekāpt, izkāpt un viskocitu... ) - no sākuma likās, ka sapņoju, bet, kad šie klusie, bet uzstājīgie klauvējieni palika biežāki, sapratu, ka nu gan maniaks beidzot būs uznācis. Un, kad ieraudzīju vīrišķa siluetu atspīdam uz aizkariem- sapratu- RUN, FOREST!Tā nu es ieskrēju virtuvē, sēdēju uz ķeblīša un baidījos... un salu. Ienāca prātā, ka varētu tak' iet citā istabā gulēt (kur nav uz loga maniaks), tikai nav segas- tā nu gāju atpakaļ- šķita, ka manjaks jau prom, bet nebiju es vēl paspējusi pagrābt segu aiz stūra ( tas viss notiek pilnīgā tumsā, bišku iespīd laternu gaismas), kad izdzirtu - skripš, skrapš- tuk-tuk-tuk! Vot tajā brīdī vot' es sabijos dikti, jo mēdzu skatīties "Krievijas kriminālhronikas"...nācās skriet pie roommate un bļaut:"Man pie loga vecis, ko lai dara?". Tā nu mēs sadedzām visur uguņus, lai, ja tas būtu zaglis- sabītos un aizmuktu! Tā nu sēžam pīpējam un baidamies... un atkal TUK-TUK -TUK! spiedzieni un kliedzieni- jāzvana mentiem.. a ko? Beigās saņēmām visu drosmi un fiksi paskatījāmies pa logu- njā, zālē vāļājas vecis un blenž iekšā un izskatās traks! Tad jau man radās aizdoma, ka es tās sūda brilles kaut kur esmu redzējusi...Vēl viena cigarete... vēl daži tuk-tuk...izbīlis tāds ne pa jokam- pārstāju just rokas....sāku meklē cirvi..Un tikai tad iedomājāmies paskatīties vēŗīgāk- vai tik nav kāds pazīstams. A bet ir, ir! Ar kādiem mātes vārdiem es viņu lamāju, aiz škirkas vilku iekšā, bet tā kā biju pārstājusi just rokas ( un 1 kāju arī), nespēju iegāzt pa seju, ko viņš visnotaļ būtu pelnījis. Rezultātā dabūju dzert balzāmu, vajadzēja daudz, lai atsāktu sevi just. Nu nepatīk, nepatīk man šītādi joki. Matjtvaju, ir taču tie taksafoni, ja kredīta nav...ir taču durvis, pie kurām var piezvanīt, galu galā!
Bet šovakar... šovakar- vilkšu samta vakarkleitu, zeķes un špiļkas un iešu ka glauni piedzerties! Jā gan! Tā gan!

< Apakaļās | 7. Oktobris 2005 | Uz priekšu vēl>