Vai manu, tagad iekš Tv bariņš rūķīga paskata vīriņu dzied:"Ai, nabadzība, nabadzība- iepūt man!". izbīlis.drebuļi.krampji.

Vakar ,pie visām nelaimēm vēl klāt, uzmetu uz kājas māla šķīvi. Šodien uz darbu nācāt atklibot... Tāpat kā suņus, kas saimniekam iekož- nošauj.. Domāju piespriest nāvessodu arī šķīvim... vienalga tas tādā dumi zilā krāsā un no māla.. nafig man viņš!

es tik domāju- labāk pret galda malu? jebšu atkal ar āmuru?

Rīt iešu pie dakteres, kas vienmēr kā mani ierauga, saka:"Ak,Dies' Jums vairogdziedzeris palielināts!" (tā viņa saka vienmēr,un vienmēr arī nosūta uz sonogrāfiju, kura uzrāda, ka viss čhiki un ieskaidrot, ka nu NAV TUR NEKĀ viņai nevar). man pat dažreiz šķiet, ka tā ir vienīgā kaite, ko viņa zin... šoreiz gan man klepus, bet nu labi, ja jau dikti vajag- arī dziedzerus varam pārbaudīt! bet pēc tam braukšu pie mammas, uzlikt bankas- pēc bērnības ilgas māc- būs forši!

Bet to šķīvi, to šķīvi skaldīsim 2dien!Jā gan! Viņam vēl laiks pašam no galda nolekt un pašnāvību uztaisīt!